Raksts iekš vsklubs.lv: pa garu, būs jāparedziģē, bet tagad lai iet viss raksts…

Ir biroji, kur ir pilnīgi crazy vide, kur priekšnieks nebūt nav “klasisks biznesmenis”, kur darba telpas ir pilnas ar radošiem cilvēkiem, radošu iekārtojumu un radošu atmosfēru. Arī darba stils un apģērbi neatbilst lietišķajai etiķetei. Kā strādāt šādā netipiskā vidē? Kādēļ vispār eksistē priekšstati un normas, kādam ir jābūt biznesa vidē? Varbūt tava īstā sūtība ir būt tieši radoša priekšnieka iedvesmotājai un nedaudz traka kolektīva labajam gariņam?

Ja tev patīk garmataini vīrieši, ja ir pieņemams, ka priekšnieks apguļas uz grīdas, lai labāk ģenerētu idejas, bet sapulces notiek, sēžot uz spilveniem, ja jūti arī sevī radošu dzirksti un tev patīk neordinārs darba stils, tad tava īstā sūtība, iespējams, ir būt par radošas personības sekretāri.

Jāpiebilst gan, ka ne visi priekšnieki, kuri ģērbjas uzvalkos, ir garlaicīgi, un ne visi, kuri uzvilkuši raibus kreklus, uzreiz dēvējami par radošām personībām. Ir arī daži it kā radošu uzņēmumu vadītāji, kuri pilnībā atbilst lietišķā biznesa cilvēka tēlam. Savukārt dažu labu nopietnu firmu vai valsts iestāžu priekšnieki mēdz būt visai ekstravagantas personības.

Protams, ka tikai vadītājs atbilstīgi savām rakstura īpašībām, izglītībai un pasaules uztverei lielā mērā nosaka darba stilu un atmosfēru (īpaši mazos uzņēmumos). Taču eksistē noteiktas normas, priekšstati, stereotipi. Ir vairāku kategoriju cilvēki, no kuriem gaidām, lai viņi būtu “drusku dīvaini” – reklāmu aģentūru priekšnieki (radošie direktori), galeriju īpašnieki u.c., vārdu sakot – mākslinieki. Savukārt uz bankas klerku raibā kreklā lielākā daļa cilvēku raudzītos neuzticīgi. Kāpēc tā?

Stereotipi palīdz orientēties

Biznesmenis pārstāv ne tikai sevi, bet arī uzņēmumu, organizāciju tēlu. Tieši tāpēc priekšstats par advokātu kantori un tā vadītāju būs pavisam citāds nekā, piemēram, par mākslas studijas vadītāju. “Tā ir priekšstatu sistēma. Cilvēki nealkst uzzināt ko jaunu, bet alkst realitātē apstiprināt esošo priekšstatu. Stereotipi kalpo priekšstatu veidošanai un nostiprināšanai,“ saka Komercizglītības centra mārketinga vadītājs Gints Barkovskis. “Biznesa un nodarbošanās veids ietekmē cilvēkus. Ir jomas, kur bizness uzliek specifiskus pienākumus.”

Biznesa vide, uzņēmuma vide sastāv no daudziem sīkumiem, kas kopā veido noteiktu ainu, gatavu mozaīku, un no tās nav ērti “izlēkt”. Ir lietišķā etiķete, kur strikti viss ir noteikts par pilnīgi visu, ieskaitot to, cik augsti drīkst būt sievietēm kurpju papēži. Organizāciju un vadības psiholoģijā ir daudz pētījumu par šo tēmu – pārsvarā, protams, ārzemēs. Daudz kas ir atvasināts no krāsu psiholoģijas. Tumši zilo, piemēram, uzskata par “biznesa krāsu”. Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmēju tikšanās reizēs to labi varēja manīt. Lietišķā etiķete savijas ar vispārpieņemtām sabiedrības normām un ētiku. Ir arī sociālās normas un stereotipi, ko kur gaidām – ieejot bankā, cilvēki necer ieraudzīt klerku dīvainā džemperī, ja jātiekas ar mākslinieku, tieši otrādi – negaida, ka viņš būs ģērbies uzvalkā. Katrai videi ir savs stils, katrai organizācijai sava kultūra, skaidro psiholoģe konsultante Aija Dudkina.

Stereotipi ne vienmēr ir kaut kas negatīvs. Tie palīdz ātrāk noteikt katra statusu – var ieiet telpā, kur sēž vairāki cilvēki, un gandrīz vienmēr pēc nekļūdīgām pazīmēm uzreiz noteikt, kurš no viņiem ir priekšnieks.

Gribi būt uzvarētājs? Domā radoši!

Taču ir stereotipi, kas darbību noplacina, sašaurina. Tie attiecas uz prātu un īpašībām, ka to vai to var darīt tikai tā un ne citādi. A. Dudkina uzskata, ka tomēr jebkuram priekšniekam ir jābūt radošam: “Gribi būt uzvarētājs? Paskaties uz konkrēto lietu no citas, varbūt pavisam crazy puses! Biznesa jomā parasti ir konkrēta domāšana, konkrēti risinājumi. Ja vadītājs visu laiku domā un rīkojas pēc šiem priekšstatiem, viņu var viegli atšifrēt. Tāpēc – jo trakāka ideja, jo vairāk vērts to apskatīt no visām pusēm.” Arī G. Barkovskis domā, ka biznesā būtiska ir izdoma, svarīgi būt inovatīvam cilvēkam un rast radošu pieeju. Daudzi biznesmeņi iet uz speciāliem treniņiem, lai iemācītos šo spontanitāti idejās, domāšanā, atrast netradicionālu pieeju risinājumiem. Šobrīd daudziem vadītājiem ir divas izglītības – eksaktā un humanitārā. Līdz ar to arī domāšanas veids ir brīvāks, elastīgāks. Krievu psihologs B. Teplovs pētījis, kādam jābūt uzņēmējam – “pulkvedim ar praktisku intelektu”. Vārds “praktisks” domāts nozīmē “elastīgs, neordinārs, pielāgojams”. Šāds priekšnieks spēj risināt praktiskus jautājumus, ne tik strikti ievērojot dažādas normas, tādējādi reizēm varbūt riskējot, bet reizēm tieši laimējot. Viņš atļaujas dažādus jautājumus risināt kreatīvi. Kādam tas var patikt, kādam – nepatikt. “Manuprāt, galvenais ir – būt dabiskam. Pasaule savas krāsas iegūst ar katra individuālo attieksmi. Robežu nav, tās pastāv tikai prātā. Cilvēkam jābūt harmonijā ar sevi. Ja viņam raibais krekls palīdz – labi. Ja traucē atmosfēra, kurā atrodas, jāmaina darbs vai atmosfēra,” domā G. Barkovskis.

Sekretāre – iedvesmotāja

Konkrētas norādes, kādai jābūt radošas personības sekretārei, nav, bet zināmām iezīmēm jābūt. Šai sekretārei pašai jābūt ar radošu domāšanu, jāprot iekļauties neordinārā, mākslinieciskā kolektīvā, uzdrošināties. Jāizjūt cilvēki un situācija.

Ir tādi priekšnieki, kuri burtiski lido – ar savām trakajām idejām, viņus savukārt reizēm vajag nedaudz piezemēt. Japāņu uzņēmējs Morito apraksta situāciju savā uzņēmumā – kāds no viņa tuvākiem padotajiem visu laiku bijis pretējās domās, nevienā jautājumā viņu uzskati nesakrita. Beidzot darbinieks paziņoja – viss, eju prom, mūsu viedokļi atšķiras pilnīgi visā! Uzņēmējs atbildēja – tieši tāpēc tu man esi vajadzīgs, ka tev vienmēr ir pretējs viedoklis. Opozīcija veicina kreativitāti. Ja vienmēr uz visiem jautājumiem visi teiks “jā, jā” – radīsies strupceļš. Tāpēc ir bīstami strādāt kopā ar radiniekiem – nebūsi tak opozīcijā radam –, un ātri vien sāksies stagnācija.

Ja stājies jaunā darbā, tev kā nākamajam darbiniekam ir ļoti svarīgi iepriekš redzēt darba vietu un izjust vidi. Kļūdu daudzreiz pieļauj personāla atlases firmas, intervējot kandidātu savā birojā, līdz ar to viņš darba vietu ierauga, jau iestājies darbā. Redzot darba vidi, uzreiz var izjust un novērtēt, kāda atmosfēra tur valda un vai vēlies diendienā tur atrasties. Tas ir tāpat, kā pērkot māju, – neviens to nedara tikai pēc apraksta. Jo tas, kurš grib guļbaļķu māju, neies dzīvot modernā trīsstāvu konstrukcijā.

Arī darbinieku atlasē būtiska ir psiholoģiskā saderība, intuitīvā nojauta. Priekšnieks jau prātā apmēram ir “uzzīmējis” nākamās biroja vadītājas aprises, un, ieraugot un jūtot – ir!, pat nav būtiska profesionālā varēšana – to var apgūt, bet iegūt citu pasaules uztveri tik ātri nevar. Arī sekretārei parasti ir nojausma, apmēram kādā vidē un pie kāda cilvēka viņa vēlētos strādāt. Ja cilvēki viens otram nav simpātiski, viņi nekad nebūs uz viena viļņa.

Ja esi radoša priekšnieka sekretāre radošā kolektīvā

(vai gribi tāda būt)

• Tev jābūt ar radošu domāšanu, netradicionālu un atvērtu pieeju dažādām idejām un situāciju risinājumiem un – izcili komunikablai!
• Jāprot iekļauties neordinārā, mākslinieciskā kolektīvā, sadzīvot ar cilvēkiem, kuriem ir citāds pasaules skatījums, jāsadzīvo ar viņu “izgājieniem”. Jāizjūt cilvēki un situācija.
• Noteikti jābūt labai humora izjūtai (arī melnā humora…)!
• Nav jābaidās reizēm būt opozīcijā, lai veidotu auglīgu spriedzi (bet izvairoties no tukšiem konfliktiem).
• Jāprot īstenot priekšnieka trakās idejas.
• Vari uzdrošināties arī pati veidot jaunas, interesantas biroja tradīcijas, aizraut kolēģus ar neordinārajām idejām.
• Jābūt gatavai nenormētam darba laikam un zināmai nenoteiktībai darba pienākumu jomā.
• Laipnība, labsirdība un izpalīdzība ir pašas par sevi saprotamas lietas – tev jābūt kolektīva “labajam gariņam”. Vari būt ar nelielu trakulības piegaršu.
• Tavā garderobē drīkst būt kas interesantāks un ekstravagantāks par kostīmu un blūzīti.
• Radoša bosa ideālā sekretāre – ja, ar viņu sarunājoties, priekšniekam rodas vislabākās idejas. Iedvesmotāja un atbalstītāja.

Armands Ekštets, studijas FILMBOX līdzīpašnieks, režisors

Vārds “režisors” cēlies no franču valodas un nozīmē “vadītājs”. Esmu it kā arī direktors, bet vairāk pārstāvu radošo pusi un, jā, atbildu par uzņēmuma koncepciju un citām lietām.

Režisora amata specifika ir tāda, ka es kā vadītājs esmu atbildīgs un man jāpārzina pilnīgi viss, lai varu prasīt darba uzdevumu izpildi. Turklāt visu laiku jārada pārējiem pozitīva enerģija, pozitīva gaisotne, citādi nekas nesanāks. Protams, joki – ja skaties ar smaidu, tad “viss notiek”. Uzvalkā nevaru staigāt – tas mūsu darbā pat traucē. Etiķete novelk zināmu robežu, bet šai darbā jābūt ļoti demokrātiskiem – pieejamam gan augsta ranga biznesmenim, gan studijas apkopējai, nedrīkst būt šīs “pāri stāvēšanas”. Sekretārei, manuprāt, jābūt informatīvi zinošai un ar tādām īpašībām, kādu nav vadītājam. Ja boss ir ļoti atraktīvs, tad sekretārei jābūt nosvērtākai. Un kolektīvam sabalansētam. Man bijušas daudzas sekretāres un biroja administratores, pat sāku domāt, ka vaina ir manī. Bet paanalizējot sapratu, ka atrast atbilstīgu un piemērotu sekretāri tiešām ir ļoti sarežģīti. Tā ka pašlaik šī vieta ir brīva!

Reklāmas aģentūras ZOOM! direktors Ēriks Stendzenieks

Es nezinu, ar ko atšķiras radošs priekšnieks no klasiskā, jo pašam sevi grūti novērtēt. Padotie var novērtēt, kāds ir priekšnieks. Man liekas, ka radošais priekšnieks no klasiskā atšķiras ar to, ka viņam nav laika. Stereotipiskajam, klasiskajam priekšniekam ir daudz laika, lai uzturētu savu tēlu, rūpētos par to. Man laiks aiziet skicēm, klientiem, un nav ne spēka, ne enerģijas speciāli uzturēt sevi kaut kādā statusā. Man arī vieglāk ir uztvert cilvēkus kā personības, tādus, kādi viņi ir.

Radoša priekšnieka sekretārei ir jābūt labai atmiņai, lai atcerētos to, ko es aizmirstu. Viņai jābūt apveltītām ar īpašībām, kas raksturīgas labam cilvēkam. Es zinu daudzas sekretāres, kuras ir kvalitatīvas, izpildīgas un varbūt pat labāk paveiktu to darbu, taču viņu raksturu nevar apzīmēt ar vārdiem „ideāls cilvēks”. Es cenšos pulcēt sev apkārt cilvēkus, ar ko jūtos labi. Darbā galu galā paiet viena trešdaļa dzīves, un nav iemesla padarīt to nepatīkamu.

Reklāmas aģentūras ZOOM! biroja administratore Zane Bērziņa

Man nav tāda stereotipiska priekšstata, kādam jābūt priekšniekam. Ja par tādu uzskata nopietnu kungu vienmēr uzvalkā, ar kaklasaiti un pie rokas portfeli, tad radošais var atļauties būt citādāks. Radošs priekšnieks var ģērbties brīvā stilā, par to neviens nebrīnīsies un iebildumus necels. Viņš var novilkt kurpes, ja tas palīdz domāt, vai apgulties uz grīdas, ja tā ir ērtāk.Vienmēr, protams, saglabāsies cieņa un respekts, jo priekšnieks taču. Tai pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka viņš ir tāds pats cilvēks kā visi, ar savām emocijām un raksturu. Lai sasniegtu rezultātu, pavada darbā neskaitāmus vakarus un naktis, un neviens nebrīnās, ja birojā naktī deg gaisma.

Man tuvāks ir tieši šis radošais tips un darbs radošā kolektīvā. Nevajag noteiktas darba stundas un uz papīra definētus darba pienākumus. Varu mēģināt paveikt jebko, ko uztic. Man pat patīk, ka nav skaidri zināms, kas būs jādara pēc divām dienām. Mūsu kolektīvā ir ļoti patīkama atmosfēra, esam draudzīgi un saticīgi, līdz šim radošās izpausmes nav traucējušas ikdienas darbā, drīzāk palīdzējušas.

Radošas personības sekretārei, manuprāt, arī jābūt radošai, precīzai un uzticamai, cītīgai, pacietīgai, saprotošai, iejūtīgai, ar humora izjūtu un lieliskām komunicēšanās spējām. Jāsaprot situācija un jāmāk atbilstīgi reaģēt. Patīk, ka nepieprasa ierasties lietišķā kostīmā un nopietnu sejas izteiksmi. Varu vilkt savas iemīļotās drēbes un ierasties citrondzeltenās biksēs un zābakos ar rozā auklām. Varu censties pierunāt kolektīvu, ka birojā vajadzētu fantastisko sfinksas kaķi, kurš patiesībā nav kaķis, bet brīnumaini sabiedriska būtne, un cienāt visus ar šokolādi tāpēc, ka ir labs garastāvoklis.